ABC: kas ir brīvprātīgais oglekļa tirgus?

Pirms mēs runājam par brīvprātīgo oglekļa tirgu, ir svarīgi atzīmēt, ka pastāv divu veidu oglekļa tirgus:

• Brīvprātīgais oglekļa tirgus
• Atbilstības (vai obligātais) oglekļa tirgus.

Atbilstības tirgus ir regulēta oglekļa tirdzniecības sistēma, kuru regulē valsts, reģionāli vai starptautiski noteikti noteikumi un kurā ir dalībnieki no smagās piesārņojošās rūpniecības, piemēram, tērauda un automobiļu ražotāji. To mēdz saukt arī par emisiju ierobežošanas un tirdzniecības vai emisiju tirdzniecības sistēmu. Atbilstības oglekļa tirgus piemērs ir Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS).

Apjoma ziņā atbilstības tirgus ir lielāks nekā brīvprātīgais tirgus. Atbilstības tirgus kopējā vērtība sasniedz aptuveni 760 miljardus eiro, taču brīvprātīgā tirgus vērtība - 2 miljardus eiro.

Šajā rakstā galvenā uzmanība tiks pievērsta brīvprātīgajam oglekļa tirgum, kas darbojas neatkarīgi no atbilstības tirgus un kas ir vieglāk pieejams zemes un mežu īpašniekiem.

Arbonics piedāvā zemes īpašniekiem iespēju gūt ienākumus no oglekļa savā zemē, izmantojot brīvprātīgo oglekļa tirgu. Reģistrējieties šeit, lai uzzinātu, vai jūsu zeme ir piemērota apmežošanai un vai varat gūt ienākumus no oglekļa.

Turklāt arī tas strauji pieaug un ir izpētīts tas, ka pieprasījums pēc oglekļa kredītiem palielināsies par koeficientu 15 vai vairāk, un kopējā vērtība līdz 2030. gadam sasniegs 50 miljardus ASV dolāru.

Kas tiek tirgots brīvprātīgajā oglekļa tirgū?

Brīvprātīgais oglekļa tirgus ir tirdzniecības sistēma oglekļa kredītu apmaiņai - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai novēršanas vienībām. Pārdevēji un pircēji apmainās ar kredītiem tirgū un oglekļa cena tiek noteikta, pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku. Vairāk par to, kā oglekļa tonnas cena tiek noteikta brīvprātīgos tirgos. Viens kredīts (ko dažkārt dēvē arī par kompensāciju) parasti ir viena metriskā CO₂ vai līdzvērtīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas tonna.

Kāpēc šis tirgus ir svarīgs zemes īpašniekiem un mežsaimniekiem?

Kokiem augot, tie pārvērš CO₂ par cieto oglekli un kļūst par oglekļa krātuvēm. Tas padara mežus par ļoti efektīvu dabas instrumentu oglekļa likvidēšanai, ko var izmērīt, pārbaudīt un pārvērst par oglekļa kredītiem, strādājot ar pārbaudes organizācijām, piemēram, Verra un Gold Standard. Vairāk par viņu lomu un to, kādēļ mums tas nepieciešams, lasiet šeit "ABC: kas ir Verra un Gold Standard un kāpēc viņi ir svarīgi?".

Mežsaimniecības projekti, kuru mērķis ir radīt oglekļa kredītus, var būt dažādi, tostarp:

• apmežošana - stādot kokus vietās, kas iepriekš nav bijušas apmežotas;
• izmaiņas pārvaldības praksē, lai optimizētu oglekļa piesaistes apjomus;
• mežu pārvēršana aizsargājamās teritorijās.

Pieprasījums pēc šiem projektiem ir palielinājies, jo pieaug vajadzība pēc dabas risinājumiem oglekļa dioksīda likvidēšanai (un tādējādi arī oglekļa kredītiem). Interese nāk no uzņēmumiem, kas nav atbilstības tirgus daļa, bet kas tik un tā vēlas samazināt un kompensēt emisijas, par kurām tie ir atbildīgi. Uzņēmumus motivē dažādi faktori, bet viens no galvenajiem iemesliem ir patērētāju spiediens pēc zema oglekļa satura produktiem un vēlme savu zīmolu pozicionēt zemas oglekļa emisijas telpā.

Pieprasījums pēc oglekļa kredītiem brīvprātīgajā oglekļa tirgū ir ļāvis palielināt kredītu cenu, radot spēcīgu monetāro stimulu, lai izveidotu iepriekš minētos projektus, piemēram, apmežošanu. Tas palīdz radīt papildus ieņēmumu plūsmas zemes īpašniekiem, kuri iepriekš varēja paļauties tikai uz ienākumiem no koksnes ražošanas.

Dalība brīvprātīgajā oglekļa tirgū ir iespēja zemes īpašniekiem sadarboties ar oglekļa projektu attīstītājiem, lai izmantotu savas zemes potenciālu attiecībā uz oglekļa piesaisti. Mēs esam sastādījuši ceļvedi par to, kas jāpatur prātā, izvēloties partneri, ar kuru strādāt pie oglekļa projekta.