Mellenes, purvi un atjaunota frēzkūdras ieguves vieta

Mazapdzīvotas lauku ceļa malā Igaunijā apmeklētājus Marjasoo saimniecībā sagaida rinda diženu priežu, no kurām dažas ir vairāk nekā 120 gadus vecas. Šie koki aug līdzās jaunākām eglēm un pārrauga daudzveidīgu ainavu — tādu, kas no industriālas pagātnes ir pārtapusi par daudzslāņainu ražīgas lauksaimniecības zemes un dabiski atjaunota meža apvienojumu.

Ainavas atjaunošana pēc kūdras ieguves

Marjasoo atrodas teritorijā, kas agrāk tika izmantota frēzkūdras ieguvei. Gadu gaitā ģimene ir daļu zemes apstrādājusi melleņu audzēšanai, kamēr apkārtējam mežam ir ļauts attīstīties dabiski. “Mums nekad nav bijis konkrēts plāns,” viņi skaidro. “Tas vairāk bija par to, lai vērotu, ko daba dara, un censtos tai netraucēt.”

1. attēls: Mellenes labi aug bijušajās kūdras ieguves platībās

Augsne, galvenokārt morēna ar vieglu kāpu smilšu klājumu, ir atbalstījusi daudzu vietējo sugu dabisku atgriešanos. Saules izgaismotajos laukumos ir parādījušies ozoli, liepas, kļavas un apses, bet vecākas lapegles aug pie vienas no robežām. Zemē, virzoties uz purva pusi, koku sastāvs pāriet tipiskākā egļu, bērzu un priežu mistraudzē. Daļa no drenāžas grāvjiem, kas tika izrakti vairāk nekā pirms 60 gadiem, joprojām ietekmē augsnes struktūru, veicinot koku, īpaši bērzu, vienmērīgu augšanu.

Rezultātā ir izveidojies daudzstāvu mežs, kas apvieno dažādu vecumu kokus un nodrošina dzīvotnes daudziem putnu sugu pārstāvjiem. Nesen ģimene ir pamanījusi rubeņu atgriešanos, pateicoties rūpīgi veidotajai priežu audzei. “Mēs to uztveram kā kopīgu telpu,” viņi novēro. “Mēs šeit dzīvojam, bet viņi arī.”

2. attēls: Virzoties uz purvu, koku sastāvs pāriet egļu, bērzu un priežu mistraudzē

Izvēloties Arbonics

Mežam nobriestot, ģimene saskārās ar pieaugošām izmaksām un spiedienu, kas ilgtspējīgas apsaimniekošanas turpināšanu padarīja sarežģītu bez papildu atbalsta. Viņi sāka meklēt veidu, kā radīt ilgtermiņa vērtību no zemes, izvairoties no intensīvas izciršanas. Arbonics pieeja oglekļa projektiem nodrošināja būtisku finansiālu stimulu, lai šīs ilgtspējīgās mežsaimniecības prakses varētu turpināties.

Ģimene novērtēja, ka programma ir izstrādāta, lai atbalstītu dažāda veida zemes īpašniekus, tostarp tos, kuri apsaimnieko mazākas meža platības. Tā atzīst vecāku, jauktu mežu ekoloģisko vērtību, vienlaikus nodrošinot elastību turpināt esošās zemes izmantošanas prakses, piemēram, izlases retināšanu vai nekoksnes produktu ieguvi. Ģimene noņem tikai sausos vai vētru un sniega bojātos kokus. Dažās vietās tiek veikta izlases retināšana, taču tikai tad, ja tas veicina kopējo meža veselību.

3. attēls: Rūpīgi veidota priežu audze saimniecības teritorijā, izveidota, lai uzturētu dzīvotni tādām sugām kā rubenis

Oglekļa ienākumu izmantošana ilgtermiņa meža apsaimniekošanai

Atšķirībā no tuvējām valsts zemēm, kur izplatītas kailcirtes un monokultūras, Marjasoo piedāvā piemēru tam, kas ir iespējams, ja atjaunošana un pārtikas ražošana tiek līdzsvarota ar rūpēm par dabu.

Oglekļa ienākumi nodrošina, ka, nevis nocērtot mežu, viņi to var aktīvi to uzturēt, palielinot tā ekoloģisko vērtību un saglabājot tā noturību ilgtermiņā.

“Vienmēr ir kaut kas, ko novērot,” viņi saka. “No putnu atgriešanās līdz jaunu sugu nostiprināšanās procesam — nekad nav garlaicīgi!”

Turpmākajos gados viņi plāno turpināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu ar alternatīvo mežsaimniecību, izmantojot papildu ienākumus, lai uzturētu takas, uzraudzītu savvaļas dzīvniekus un saglabātu meža noturību pret spiedienu no kaimiņu attīstības.

Sadarbojoties ar Arbonics, Marjasoo saimniecība var turpināt aizsargāt to, kas šo zemi padara unikālu, vienlaikus nodrošinot, ka tā saglabājas dzīvotspējīga nākamajām paaudzēm.